Oligarhu kapu svētki vai Klaunu revolūcija

2011. gada 08. jūnijs, Rīga, AB Dambis
Vienkārši atstāstīt notikušo man būtu garlaicīgi, jo aprakstus Jūs varējāt gan redzēt, gan lasīt, gan klausīties dažādos mēdijos. Tāpēc es pacentīšos vairāk pastāstīt par savu viedokli un veikt kādu nelielu analīzi.
Sāksim ar dalībniekiem. 

Vidējais vecums no 25 līdz 40 gadiem. Ļoti daudz cilvēku, kuriem ikdienā mēs sekojam Latvijas Tviterī.

Liels skaits riteņbraucēju. Kā arī paredzēju iepriekš, bija liels skaits fotogrāfu un foto blogeru. Kopējais cilvēkus skaits – virs 5000 (iepriekš prognozēju, ka būs no 1000 līdz 2000, tāpēc biju patīkami pārsteigts). Mēdiji ziņo, ka bija 7000 cilvēki un tā ir drīzāk precīza informācija. Lielākā daļa no apmeklētājiem latvieši (iespējams, ka esmu bijis vienīgais „Krievs”). Žurnālisti, politoloģi, muzikanti, koderi, programmētāji, mākslinieki, dziedātāji, aktieri un daudzu citu profesiju pārstāvji. Tātad pelnošā Latvijas sabiedrības daļa. Izteiktu politiķu nemanīju, izņemot „Visu Latvijai” un „Pēdējās partijas” pārstāvjus.

Ideja
„Izvadi savu Oligarhu silti”. Doma laba, bet nesaprotama vienkāršam strādniekam.

Doma bija aktivizēt sevī domāšanu par atteikšanos no Latvijas iedzīvotāju Stokholmas sindroma, kad mēs cildinām un aizstāvam, it kā veiksmīgus cilvēkus varā (raķetes, buldozerus, demogrāfijas uzlabotājus, valsts valodas aizstāvju utt.), kuri ir noveduši valsti līdz milzīgam valsts parādam, totālai latviešu emigrācijai, bezdarbam, robežas, kad valsts gatava atteikties izmaksāt pensijas pensionāriem un kad liela daļa iedzīvotāju nonākusi banku verdzībā uz 20-30 gadiem, paņemot mājokļa kredītu.

Protams, ka šobrīd sabiedrībai ir vieglāk asociēt notiekošo ar trim AAA, jo tādā veidā ir vieglāk saprast pret ko cīnīties un kurš ir ienaidnieks. Bet tas nav tā. Ne jau šie trīs personāži ir vainīgi pie visa. Vainīga ir pati sistēma, kuru izveidoja sabiedrība, pielabinoties pie politiķiem, saņemot no tā kaut kādas kumosiņus no lielā galda un neprasot atbildību no politiķiem.
Ņemot vērā, ka daudzi joprojām redz oligarhus tikai, kā trīs AAA, nodefinēsim, kas ir Oligarhija (Wikipedia):

Oligarhija (no grieķu: λιγαρχία, oligarchiā - "mazākuma vara", saturiski: "bagāto vara") valsts iekārta, kur augstākā politiskā un ekonomiskā vara pieder nelielai bagātāko pilsoņu grupai, kas valsti pārvalda savās, nevis sabiedrības interesēs. Pirmie to definēja un jēdzienu pielietoja Aristotelis. un Polībijs, aprakstot aristokrātijas deģenerāciju. Tā kā oligarhija ir nospiedoša mazākuma diktatūra, tad valstis ar šādu pārvaldi nav uzskatāmas par demokrātiskām, lai gan varas saglabāšanai tiek izmantoti demokrātiskai sabiedrībai tipiski valsts pārvaldes mehānismi.

Klauni
Tā pat nav partija, ne organizācija, tai nav nekāda juridiska apraksta. Tā ir ideja un redzējums, kas dzīvo iekš katra no cilvēka, kas atnāca uz AB Dambi vai sekoja notiekošam mēdijos.

Tā ir tikai ideja. pagaidām tai nav nekāda politiska apvalka, kādu mēs esam pieraduši redzēt politiskiem spēkiem. Visi, kas piedalās šīs idejas virzīšanā nav nekādas politiskās pieredzes. Viņi nav gājuši retorikas un runas mākslas kursos. Viņi nav stāvējuši tribīne un nav nodarbojušies ar populismu. Viņiem tas nebija vajadzīga, jo viņi ticēja politiķiem, ka tie veiks savu darbu godam. paši savukārt dzīvoja savu dzīvi – strādāja, ceļoja, atpūtās, veidoja ģimenes, mīlēja, darīja visu, lai baudītu dzīvi ar pilnu krūti.

Bet vadzis ir lūzis. Valsts ir tādā dimbā, ka vairāk nav spēku to paciest. Un ir pienācis laiks, to mainīt. Grūti pateikt cik tālu politikā viņi ir gatavi iet, jo tas nav viņu pašmērķis, bet lietu kārtību valstī ir jāmaina.

Pazīstams Ēriks nosauca viņus par Klauniem. Viņam ir taisnība. Bet vai neKlauni, kurus stutēja Ēriks visus šos gadus nav atbildīgi pie šī brīža situācijas, kura ir valstī? Ir un vēl, kā ir. Tāpēc es labāk būšu Klaunu pusē. Varbūt mums nav pietiekama saprotama politiska retorika, toties mums ir pieredze darbā, uzņēmuma vadība, cilvēkresursu izmantošanā, starptautiskās attiecībās, informatīvās tehnoloģijās un daudzās citās nozarēs, kuras līdz šim uzturēja politisko kliķi. Bet tagad mēs darīsim valsts labā.
Varbūt skan baigi patētiski, bet citu vārdu nav, jo ja mums neizdosies šeit neko mainīt, tad arī es un daudzi citi apsvērs iespēju aizbraukt no šīs valsts.

Virzība
Klaunu kustībai pietrūkst konkrēto mērķu uz kuriem tie grib iet. Nē, nepareizi. Mērķu ir daudz. Pārāk daudz, lai viņus varētu izstāstīt 1 minūtē. Es piedāvāju koncentrēties trijos virzienos.
1. Tiesiskums
2. Valsts izzagšana
3. Ekonomika


Tiesiskums

Viena galvenā problēma – tiesu sistēma Latvijā. Tā ir lēna un lēmumu pieņem par labu kādai no ieinteresētām personām. Tiesnešu lēmumu pērk vai arī ietekmē dažādiem citiem veidiem. Mūsdienu Latvijas vēsturē ir tam pierādījumi un tie nav tukši vārdi.
Tiesu sistēmai jākļūst – ātrai, efektīvai un neietekmējami.
Laba tiesiska sistēma var kalpot arī kā lieliska eksporta prece. Skaidra un saprotama tiesiska sistēma spēj piesaistīt vairāk investoru, nekā tukšas politiķu runas.

Valsts izzagšana

Visi mēs zinām, ka valsts budžets tiek izzagts. Ir apsūdzētie. Ir telefona sarunas. Ir kriminālas lietas. nekādu citu pierādījumu nevajag.
Kad kādam no mums personīgi nozog mums piederošo mantu vai mēs paliekam vienaldzīgi pret to vai nu arī saucam policiju? Pareizi, mēs pārdzīvojam, saucam policiju un ceram, ka zaglis tiks noķerts un saņems atbilstošu sodu.

Bet kāpēc, kad zog mūsu samaksātos nodokļus mēs klusējam vai nu arī vārāmies par to tikai savās virtuvēs? Pareizi, sk. punktu Nr.1. Tāpēc, ka bez neatkarīgas tiesiskās sistēmas, vainīgie nesaņem nosodījumu.
Mani šokēja, manas bijušās sievas apgalvojums, kad mums bija saruna par nepietiekamu līdzekļu daudzumu ģimenē: „Visi zog. Tev arī ģimenes labā ir jāiet un jāzog”.
Nu nē, tādā veidā es netaisos dzīvot. Tādos brīžos, man gribās piesaukt Bībeli. Liels daudzums no Latvijas cilvēkiem ir ticīgi un tad man gribās teikt, izlasiet kas rakstīts Bībelē par zagšanu. Jau Jūs esat ticīgi, tad kāpēc nesekojiet saviem principiem.

Ekonomika

Ekonomika baro valsti un to uztur. Latvija, apmaiņā pret bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību, ir zaudējusi savu ekonomisko neatkarību. Likumi un noteikumi tiek diktēti no ES, Latvijas budžetu nepieņem bez ārzemnieku akcepta, Latvijas valūta nekalpo, kā ekonomikas stimulēšanas instruments un to mēs arī drīz zaudēsim. Un vēl daudz citu ekonomikas aspektus mēs esam atdevuši svešās rokās.
Tā bija sliktā ziņa. Tagad labā. Arī tādos apstākļos ir iespējas sildīt un stutēt ekonomiku, bet ar esošo politisko domāšanas veidu, tas nav iespējam. Laižam iekšā jaunas idejas.

Sanāca gari un noteikt ar kļūdām. Necenšaties tām īpaši pievērst uzmanību, galvenais tveriet ideju. Jebkurā gadījumā, kritika ir apsveicama.

Klauni uz priekšu!
Go Clowns!